EMOCIJAS. Latvijas kauss 2018

EMOCIJAS! Izlēkājāmies pa viļņiem? O-jā! Divas dienas izskraidījāmies un izlēkājāmies! Zivis ķerot. No laivas. Latvijas kauss Spiningošanā no laivām. 2018. Ekipāža Mārtiņš Balodis/Kristiāns Godiņš. Emocionāla atskaite.

Emocijas

EMOCIJAS.

Tas laikam ir galvenais ko meklējam makšķerēšanas sportā. Netrūka nekā, viss bija.

Viss sākās jūlija beigās, ikgadējais jautājums – startēt Latvijas Kausā vai nē? Izlemjam, ka būs labs treniņš pirms Lund kausa Somijā un piedalāmies. Skaidri apzināmies, ka startēt bez sagatavošanās ir laimes spēle, kurā mums neveicas nekad. Trīs nedēļas pirms starta izlēmām piedalīties iepriekšējā gada sastāvā un katru brīvu brīdi veltījām sagatavošanās procesam. Nezināmi kilometru simti pa Pierīgas ūdeņiem. “Apostījām” zivju blīvumu visās vietās, kuras atradās saprātīgā attālumā no starta vietas. Zivis bija visur.

Pirmā diena.

Starts. Pretī nāk prāmis. Būs viļņi. Startu neforsējam, turamies priekšējās līnijās, zinām, ka būs pa gaisu. Jāuzmanās arī no citiem. Cenšamies nelekt, jo tā ir daudz ātrāk. Video strādā, 360 grādu režīmā. Pa kreisi no mums Ingus Pavasars / Pēteris Lideris, pa labi – Ingus Dukaļskis/Armands Romanovs. Pēdējie pie elevatora viļņos izskatījās ļoti atraktīvi. Pavērojiet video. Tiekam līdz brīvam ūdenim un – aiziet pa viļņu galiem, uz Vecdaugavu! Apmēram 90 km/h… Apmēram 1 litrs kilometrā.

Izvēlējāmies nepareizi. Pazaudējām 2 stundas ķerot līdakas tur, kur tās vairs nebija. Papētījām eholotes “bildi” rajonā, saķērām asarīšus, mērā, bet pašvakus. Ne jau tie ko izšķirs. Vajadzēja ātri aizvērt līdakas, bet ar līdakām mums ir īpašas attiecības praktiski visos mačos. Saprotam, ka jāpieņem lielāks lēmums un jāmaina ūdens. Pārcēlāmies uz Lielupi. Vienkārši uz Lielupi. Izvēlamies vietu, kur var noķert visu. Bilde ir, daudz lielu zivju sānskatos, izskatās pēc brekšiem, bet ir arī slaidāki elementi. Solix sānskati ir fantastiski! Kontakti jau pirmajos metienos. Nedroši, bet jaudīgi. Mēra kontakti. Man kategoriski neveicas ar realizāciju. Pa zobiem, pa zobiem. Krists iemauc pirmo zandartu. OK!

Emocijas

Būt viņi te ir! Ir arī otrais! Super! Paņemu jaudīgo Aspro kaujas rīku un ielidinu tajā rajonā 7 collīgu “muri”. Pirmajos metros – dankš! Kāts taisnā leņķī. Velku prātīgi, Krists stāv ar ķeseli. Tālu jāvelk…… Pusceļā nost… EMOCIJAS. Pakāsu bonusu… Copes pierimst. Mainām rajonu, ļoti veikli noķeram 54 un 56 cm līdakas, bet trešā nedodas rokā, zemmēri, uzbakstījieni. Mani dīda nemiers par mūsu kombo punktu un atgriežamies atpakaļ. Līdz beigām pusotra stunda. Trūkst viena līdaka un viens zandarts. Metiens, viens, otrs, BAMS… Kristam kāts desā! BONUSS! Velk ar jaudu, nedod dies, ka vēl viens norausies. 77 cm līdaks laivā!

Emocijas

Sakož Kristam roku, visa laiva Godiņa asinīs, plāksteri īsti nelīdz, bintes nav. Būs jāievieš nopietnāka aptieciņa. Pilnīgi nevajadzīgi noķeru 57 un 59 cm līdakas, uzaudzējot 10 cm, kuri rezultātā mums neko nespēj iedot, pakāšu vēl vienu labāku līdaku(pēc svara ap 65-70 cm), kura nosprūk zem laivas. Kas šodien man notiek ar realizāciju? Kaut kāds “ārprāc”!  Zandarts joprojām trūkst. Bilde ir, bet mutes ciet. Mājupceļā pamanu, ka degvielas atlicis reāli maz, pie loču kanālu fiksi uzpildāmies un uz finišu – aidā! Paliekam otrie un tā ir laba pozīcija iekļūt medaļās! Mūsu komandas vadošā ekipāža arī neslinko, aizver līdakas un asarus, bet netiek pie zandartiem. Tāda ir cope. Komandās paliekam trešie. Karpenkovs esot nomērījis un izmetis 31 cm asarīti. Bez fotografēšanas. 5 cm pa kāju. EMOCIJAS?

 

Otrā diena.

Krists startē cimdos, plaukstai uzliktas trīs šuves. Nekas, aiziet pēc medaļām! Īstā cīņa vienmēr ir otrajā dienā.

Starts uz vakardienas kombo punktu. Pazaudējam stundu, man viena līdaka nosprūk pie zāļu kants, varbūt bija mērā… Mainām rajonu, 40 minūtēs izmānām divas līdaķeles, knapi pāri mēram 52 -58 cm. Pārbaudām citus punktus. Zemmēri, tikai “travjankas”. Atgriežamies kombo punktā. Bez izmaiņām. Zivis ir, bet mutes ciet 🙁  Izvērtējam rezultātu tabulu – visi, kuri Lielupē – mocās! Ķīsī daudzi jau aizvērušies ar līdakām un asariem. Atā Lielupe! 4 stundas pa kāju…. Tikai divas sīkas līdakas…

 

 

Ķīsī – zibenīgi nokārtojam attiecības ar asariem – 33-35-34 – miers.

 

Ar šo sugu šodien vairs nesarunājamies. Metamies pārbaudīt savus mīļos punktus, kur mēdz būt gan zandarti, gan labas līdakas. Bilde švaka, loģiski arī kotrolmetieni – bez kontaktiem. Bildes nav – Skaņas nav! Stop bonusiem, laika par maz. Jānokārto attiecības ar līdakām. 15-20 minūtes tviča un “tentens” iedod 5 copes, divis zemmēri laivā, viens smuks mērs ap 60 notinās pirms pagūstam iesmelt, vēl viens mērs laivā.

Viss. Šodien man raujas nost ievērojami retāk. Tas labi. Noinformējam Vitāliju par vietu, kur viņi var aizvērties ar līdakām, arī atgriežas Ķīsī un aizver līdaku pozīciju tvičā. Stabilitātes punkti salasīti, laiks bonusiem. Zandarts šobrīd pilnīgi noteikti ir bonusa statusā, jo palielināties uz līdakām vai asariem mums kopvērtējumā neko neatrisina! Atlikušas 90 minūtes zandartam. Ejam uz Mīlgrāvja galu, zinām , kurā rajonā zandartu bonusi dzīvo. Netālu stāv citi sportisti, nolemjam nebadīties, lai gan redzam 3 lielas zivis apmēram 12-13 metros. Retas, pa vienai. Ikdienā tās noteikti ķertu, bet mači un laika maz, vajag lielāku zivju koncentrāciju! Mūsu komandas vadošā ekipāža iesaka doties uz Daugavu, zandartos. Aizlidojam uz ieteikto rajonu un pazaudējam 30 min. meklējot kaut kādu bildi kurai piesieties ar realizāciju. Pametam ieteikto rajonu, pārbaudām punktu pēc punkta, vienā vietā bildi redzam, bet tā nestrādā, laikam jau zandiks jau dabūjis no citām ekipāžām pa zobiem. Ejam tālāk, punkts pēc punkta, struktūra pēc struktūras. Bildes nav. Esam nonākuši līdz Dienvidu tiltam, atlikušas 22 minūtes līdz finišam. Nervi reāli trinkšķ. Bilde vāja, bet nav bezcerīga, figurē sīkzivis, tātad jābūt arī sargiem. Vairāk pētīt nav laika, mainām pozīciju ik pa 2-3 metieniem…

Liriska atkāpe.

Pirms mačiem biju ieskrējis ciemos pie Vitālija Mičuna, veikala “Profi tackle” Skaistkalnes ielā, viņam bieži ir kāda interesanta pozīcija, kuras citos veikalos nav. Ieraudzīju 3 paciņas ar OSP 3,5 collu gumijām man tīkamos un šogad aktuālos toņos. Bez cenām, uz galda. Paprasīju vai tie ir paraugi vai pārdodas? Pārdodas. Nopirku visas 3! Tieši par “nopresētu” zandartu domājot. Šīs gumijas man iedeva zandartus treniņos, arī līdakas mačos tos ēda, tiesa maziņas. Paldies Vitālij!

Pēdējās 15 minūtes.

Māneklis sit pa akmeņaino grunti, grimstot jūtu sīkzivis, kuras grabinās pa auklu, atlikušas 15 minūtes. BAMS! Netālu no laivas, Krists joņo ar ķeseli, iesmeļam līdak-zemmēru. Uz OSPiņa. Bez pavadiņas. Fluriks vesels. OK… mainām pozīciju. Domas par neiespējamo misiju sāk spiest uz smadzenēm, bet neatlaižam un kustamies, jauns punkts. Nekā, nākamais punkts, viena līnija – jūtu sīkos, metu 15 grādus pa labi, jānoiet gar bara malu… Grabinu OSPiņu pa cieto grunti un pēkšņi saprotu, ka ir uzgūlies patīkams svars un Stellas bremze iekaucas piecirtienā. Bez jebkāda žēlastības un iecietības. Krists atkal lido ar ķeseli viena rokā, kāts otrā rokā, pats iesmeļu savu zivi. IR! 50 cm zandart-bonuss trīs minūtes pirms beigām. EMOCIJAS? O jā!!! Pēdējo reizi pa visu upi bļāvu pirms gadiem pieciem, kad 11 minūtes pirms beigām izmānīju 53 cm līdaciņu Daugavā. Tagad Dienvidu tilts dabūja decibelu testu. No prieka. No upes atzinības par mūsu komandas ieguldīto darbu, laiku un enerģiju! Paldies Daugava! EMOCIJAS.

Nobeigums.

Copē vienmēr figurē veiksmes faktors. Visiem! Bez tās nevar. Kur veiksme tur arī neveiksme. Māsas.

Skaidri saprotam, ka ar šo zandartu esam medaļās. Komandas biedri zandartus mērā nedabūja. Veiksme mūs ienes arī komandu pjedestālā uz otrā pakāpiena. Uzvarētāji – Konstantīns un Aleksandrs – mūs iepriecina ar informāciju, ka Ķīšezers esot atvēries tieši tad, kad mēs no tā aizgājām. Neveiksme?  Viņiem 2 zandarti! Visu cieņu. Un daudz šampanieša! Visu cieņu Jurim Fjodorovam, kurš izvilka 93 cm zandartu! Milzīga trofeja! Un Mačos! Cik sapratu, tad tur kur mēs lielās zivis redzējām. Veiksme? Nez vai!

Paldies mūsu tiesnešiem, kuri palīdzēja komandas sasniegumiem! Paldies abiem tiesnešiem mūsu laivā! Profesionāli, korekti, super!

Paldies organizatoriem par labi paveikto darbu. Super!

Tagad sākam gatavoties šī gada pēdējam sacensību izaicinājumam – Lund Predator CUP 2018, Somijā. Paldies arī Jums,

kuriem bija laiks šo izlasīt! Paliek EMOCIJAS!

Izrādās, ka arī LMSF tiesnešiem ir emocijas un gadās arī kļūdīties. Mūsu komanda šo maču uzvarēja!!!! Urrā!!! Latvijas kauss ir mūsu!!!