Eholotes – informācija pirms izvēlēties savu eholoti

Humminibird, Lowrance, Raymarine, Furuno un citi mazāk zināmi vārdi… Ievads? Nezin, vai ir daudz tādu makšķernieku, kuri nebūtu aizdomājušies par eholotes nepieciešamību un noderību makšķerēšanā. Laikam ritot, ir nācies sastapties ar dažnedažādiem jautājumiem un viedokļiem par šo makšķerēšanai tik noderīgo iekārtu.

Pēc „Makšķernieka gadagrāmatas” veidotāju lūguma piekritu uzrakstīt savu viedokli par eholotēm, mēģināšu tās klasificēt. Droši varu apgalvot, ka noteikti neesmu augstākā līmeņa speciālists eholotes uzbūves jautājumos vai smalko tehnoloģiju risinājumos, tomēr pastāstīšu par veidu, kā lietoju eholoti ikdienā. Sākšu ar to, kādas eholotes esmu lietojis un kādas lietoju joprojām.

Pirmais – Fishing Buddy bomis.

attēls1

  1. attēls. (Attēlā redzamā eholote ir ilustratīva, 90. gadu modeli bildēs atrast neizdevās.)

Domāju, ka daudzi eholotes lietotāji ir sākuši ar līdzīgu. Pēc tagadējiem tehnoloģijas sasniegumiem – laikam jau der tikai dziļuma mērīšanai. Stari šauri, izšķirtspēja vāja, bet pirmajai pieredzei derēja, ja ir neierobežota pieeja baterijām, kuras regulāri nepieciešams mainīt, īpaši ziemā.

Nākamā iekārta – Eagle Trifinder – nāca kopā ar pirmo laivu, un pirms tās iegādes bija pamatīgs izpētes un plānošanas process, jo tai bija paredzēta īpaša funkcija – to pirku kvokošanas ērai.

attēls2

  1. attēls. Eagle Trfinder.

Tai bija plats stars, pat trīs, kuri, ja precīzi noregulēja, rādīja patiešām daudz zivju. Tai bija regulējama jutība, kontrasts un traucējumu filtrs, kas ļāva eholoti pieregulēt dažādiem ūdeņiem, lai informācija būtu saprotama un skaidra. Arī ekrāna izšķirtspēja ir labas budžeta eholotes līmenim atbilstoša. Piemēram, kvokojot ar šo eholoti, samu daudzums, kurus redzēju eholotes ekrānā, bija ievērojami lielāks nekā nākamajās iegādātajās iekārtās. Es nolietoju divas šādas eholotes, viena tāda iekārta joprojām tiek glabāta reizēm, kad braucienos paredzēts nomāt neaprīkotas laivas. Kāpēc? Par to mazliet vēlāk, pēc citu man pazīstamo iekārtu apskata. Laba!

Humminbird plašumi

Vēlēšanās vairāk uzzināt par samu dzīves vietām un uzvedību zem ūdens nelika mieru, un mani meklējumi nonāca pie to laiku augstā gala. Tolaik tas bija Humminbird 997 SI.

attēls3

  1. attēls. Humminbird 997 CSI.

Iegādājoties to, fascinēja 180 grādu skenēšanas leņķis, tomēr iegādājoties nezināju, ka reāla jēga no šāda konkrētā leņķa ir tikai kustībā. Tomēr gadījās Humminbird vērot samērā resnus balķus, kad kvokojot sami ap laivu klaiņoja.

Lai iegūtu lielāku zemūdens pārklājumu kvokojot, izmēģināju Qudra Beam (četru apaļu staru devējs) un vienu brīdi lietoju abus. Tomēr aprīkojot nākamo laivu, no QB atteicos, niecīgi ieguvumi. Tātad par Humminbird 997, kas tagad ir pārtapis par 998, 999 un kļuvis tik pārbagāts ar funkcijām, ka varētu tam veltīt atsevišķu rakstu Gadagrāmatas biezumā.

Galvenā Side Imaging (SI) būtība un jēga ir augstas frekvences – 455 kHz (plašāka) un 800 kHz (precīzāka, bet šaurāka) – skenēšana uz sāniem. Mūsu seklajos(salīdzinot ar jūrām un okeāniem) ūdeņos SI funkcijai ir milzīga nozīme. Ja šīs pašas eholotes skeneri uz leju apskata 20 grādus un 60 grādus platus leņķus, tad SI skenē no apakšas līdz ūdens virspusei.

attēls 4

  1. attēls.

Iemācoties lasīt šīs bildītes, vērtīgas informācijas bagātība atņem daudz laika, un sākumā lietotāji mēdz vienkārši braukāt un priecāties par zemūdens skatiem. Pareizi uzstādot devēju un kvalitatīvi noregulējot uzstādījumus, var panākt ļoti augstas kvalitātes attēlus. Šobrīd lietojot Humminbird 998 CXSI, jau samērā droši spēju SI atšķirt zivis, kas stāv pie ūdenszālēm, nerunājot par tādām ērtībām, kā skaidrību par to, vai grunts ir cieta, mīksta, akmeņaina, smilšaina vai dūņaina. Ja mēs spējam apgūt šo informācijas daudzumu un pārvērst to rezultātā, tad zivis ir briesmās! Sadzīviski novērojumi liecina, ka daudzi šo dārgo un sarežģīto iekārtu ir nopirkuši, tomēr izmanto maz no tā iespēju klāsta, ko šīs iekārtas spēj sniegt.

Šobrīd iekārtu klāsts ir kļuvis ļoti sarežģīts un plašs. Tirgus līderi Humminbird un Lowrance sacenšas tehnoloģiju klāstā, cenšoties kaut mazliet atšķirties. Eholotes ir kļuvušas par kartogrāfijas instrumentiem, tām ir parādījušās GPS antenas ar virzieniem, 36 un vairāk kanāliem ar viena metra precizitāti. Tiek ražoti gan 360 grādu skeneri, gan citi izpētes rīki. Eholotes spēj vadīt elektriskos motorus gar dziļumu kantēm, savienoties ar laivu borta sistēmām, un progresē tik strauji, ka lietotājam atliek vien krāt naudu nākamajiem uzlabojumiem. Bet atgriezīsimies tuvāk zemei un papētīsim principus, proti, apskatīsim dažas tehniskās līdzības.

Kopējā parametru apskate

Tātad pārejam pie tehnisko parametru apskates un to nozīmes mūsu izvēlē. Darba ērtībai izvēlēsimies vienu konstantu dziļumu – 5 metri – un uzsāksim iekārtu apskatu no šī viedokļa.

Ja iekārtai ir 200 kHz sonors un tas skenē 20 grādu leņķī uz leju, tad ekrānā redzat datus no aptuveni metru plata konusa (skat. 4. attēlu), un izredzes atrast zivis 5 metru dziļumā ir tieši trīs reizes mazākas, nekā lietojot 83 kHz sonoru, kura skenēšanas leņķis ir 60 grādi. Tomēr jāsaprot, ka 83 kHz/60 grādu gadījumā ir arī trīs reizes neprecīzāka informācija par dziļumu un grunts sastāvu, tomēr zivju arku kļūs vairāk.

Attēlā nr. 4 redzami skenēšanas leņķi divās plaknēs. Shēma ņemta no lietošanas instrukcijas Humminbird 997/998/999 un citām ar SI funkciju aprīkotām eholotēm. Vienkāršākām eholotēm, kas nav aprīkotas ar SI funkciju, parasti ir divi stari – 20 un 60 grādus plati konusi un shēmā var redzēt to darbības principus. Eholotes mums ekrānā rāda blīvuma atšķirības ūdenī, gruntī un tādējādi dod iespējas uzzināt, kas tur apakšā ir.

Kāpēc Eagle Trifinder bija ļoti labs samu kvokošanai? Tāpēc, ka tā triju staru devējs nosedza līdz 150 grādiem platu leņķi ap laivu un uzrādīja ne tikai tos samus, kuri atradās zem laivas 20 vai 60 grādu starā, bet arī tos samus, kas klaiņoja apkārt un iekļuva papildu staros. Šī informācija ļoti palīdzēja izkopt kvokošanas tehniku. Sami ne vienmēr ceļas vertikāli, citreiz tie klaiņo apkārt un pienāk no sāniem. Nepieredzējis eholotes lietotājs arī šo iztulko kā celšanos, jo strīpa iet augšup, tomēr eholote rēķina samu atrašanās attālumu no devēja. Lai šo redzētu un saprastu, ir jāizslēdz funkcija FISH ID, par to lasiet raksta turpinājumā.

Tātad: plats leņķis – daudz zivju, bet neprecīza grunts, un otrādi. To vajadzētu apdomāt, pērkot eholoti makšķerēšanas vajadzībām. Latvijas ūdeņos ir relatīvi mazi dziļumi. Ja jūsu dabā ir meklēt zivis, nevis tās gaidīt iemīļotā vietā, tad platāks leņķis sniegs vairāk informācijas.

Par sonora novietošanas vietām motorlaivai

Ir nācies redzēt ļoti dīvainu veidu, kā sonori (devēji) tiek montēti pie motorlaivām. Vairumā gadījumu šķiet, ka iekārtu lietošanas instrukcijas nav lasītas, jo „tur neko nevar saprast”.
attēls5
5. attēls.

Pareizi uzstādīts sonors vienmēr ir ūdenī un spēj sniegt informāciju arī lielā ātrumā. Varu droši apgalvot, ka līdz 70 km/h vairums pareizi uzstādītu 2D sonoru strādā nevainojami. SI sonors ir krietni cimperlīgāks pret traucējumiem un labi strādā līdz 7– 8 km/h. Apstrādājamo datu apjoms SI gadījumā ir ļoti liels, to jauc kavitācija, burbuļi, rezonanse no dzenskrūves.

attēls6

6.attēls.

Sonora centra līnijai būtu jāsakrīt ar grīdas līniju, jo šāds uzstādījums traucēs sonoram uzlasīt peldošas ūdenszāles un citus gružus, tomēr nodrošinās maksimālu kontaktu ar ūdeni ātrā gaitā un precīzus, neizkropļotus rādījumus. Gadījumā, ja, ātri pārvietojoties, kāds peldošs priekšmets trāpa pa sonoru, tad tas uzliecas uz augšu, tāpēc sonora skrūvi nevajadzētu pievilkt pārlieku stingri. Uzstādot SI sonoru, ir jāņem vērā fakts, ka dzinēja kāja var aizsegt sānu skata leņķi. Ja no tā nevar izvairīties, tad ir vērts atcerēties, ka ātrā gaitā SI nestrādā tāpat, bet lēnā gaitā vairumam dzinēju kājas novietošanas leņķis ir maināms un nav tik svarīgs. Sonoram būtu jāatrodas vismaz 35–40 cm attālumā uz sāniem no dzinēja kājas, lai izvairītos no dzenskrūves radītajiem traucējumiem, tiesa ir laivas, kur to neizdodas īstenot, un būtu vērts novērtēt uzstādīšanas iespējas pirms dārgu iekārtu pirkšanas.

Kad sonors ir pareizi novietots un strādā nevainojami, tad būtu vērts pievērsties dažām tikpat svarīgām lietām. Viena no tām ir uzstādījumi. Ja jums patīk, ka eholote pastāvīgi pīkst un ekrānā rāda dažāda izmēra zivtiņas ar cipariņiem klāt, tad šo sadaļu tālāk nelasiet. Jums ir bilde un pārējā informācija ir lieka.

attēls7

7. attēls.

Ja ir interese par zivīm, to izmēriem un pozīcijām, tad nekas cits neatliks, kā atrast uzstādījumos maģisko pogu FISH ID un uzstādīt pozīcijā OFF. Ar šo jūs atbrīvosiet eholotes resursus no zivju atpazīšanas programmas darbināšanas, jo jūs to spējat labāk! Kas mums parādās, kad izslēdzam FISH ID? Apskatieties 8. attēlu.

attēls8

8. attēls.

Kas mums ir vienāds abos attēlos? Pozīcijas 1 (dziļums), 5 (ātrums) un 8 (dziļuma skala un 10 (dziļuma skalas maksimums) neatšķirsies. Bet 2. pozīcija sniedz informāciju par ļoti mazu zivtiņu baru, 7. pozīcija norādīs uz lielo zivju atrašanos mazo zivju tuvumā, 4. un 9. pozīcija palīdzēs tikt skaidrībā par grunts cietību un reljefu (šie uzstādījumi arī regulējami). Loti svarīga ir 3. pozīcija, kura norāda uz virmošanu starp dažādas temperatūras ūdens slāņiem, saukta arī par termoķīli. Šajā zonā bieži uzturas zivis. Iemācoties lasīt arkas, jūs apgūsiet arī spēju atšķirt akmeni uz grunts un pie tā gulošu zandartu. Ja būsiet gana cītīgi. Lai arkas būtu kvalitatīvas, tāpat kā citi eholotes sniegtie dati, tad 9. attēlā redzama informācija, kā izskatās zivju arkas pie nepareizas sonora pozīcijas.

attēls9

  1. attēls.

Mazs lietotāja knifiņš ir tāds, ka laivai jau vidēji ātrā gaitā zem grīdas veidojas burbuļi, un eholotes rādījumi kropļojas. Lai no tā izvairītos, tad sonoru mazliet noliecu ar skatu uz priekšu.

Tā nu esam tikuši cauri vienkāršākās eholotes lietošanas pamatiem. Kāpēc stāstīju par vienkāršāko? Tāpēc, ka arī dārgais gals tik un tā balstās uz vienkāršiem principiem – skenēšanas leņķis, pareiza uzstādīšana, pareiza jutības un citu parametru regulēšana. Pēdējos gados ļoti attīstās Down Scan tehnoloģijas, kurās ražotāji sacenšas mārketingā, piedāvājot aizvien jaunus tehnoloģiskos risinājumus. Protams, ka tas ir interesanti, tikai nedrīkst piemirst, ka Down Scan bildītes rāda niecīgu daļu no kopējā zemūdens datu apjoma, savukārt labi noregulēts 2D parādīs arī tās cietās vietas, kas slēpjas zem plānas nogulšņu kārtiņas.

Ja runājam par GPS un eholotes kombinētajiem modeļiem, tad noteikti ir vērts domāt par ekrāna izmēriem, kuru diagonāle ir garāka par 5 collām, jo 4 collas ir tas ekrāna izmērs, kurā detalizācijas pakāpe sasniedz minimāli nepieciešamo jau vienam rādījumam un dalītie logi tur fiziski vairs neietilpst.

Nobeigumā gribētu piebilst, ka ziemas copē, dodoties vimbu vai brekšu medībās, nenoniecinu arī lēto ķīniešu eholoti, kas darbojas uz 4 AA baterijām. Arī šī eholote nelielos dziļumos, teiksim līdz 10 metriem, savas funkcijas veic un labi atrāda zivju klātbūtni un uzturēšanās dziļumu, ūdenszāles, kas kopumā arī ļauj ietaupīt laiku un palīdz tikt pie kārotā loma. Visas eholotes darbojas līdzīgi – rāda blīvuma izmaiņas attiecībā pret ūdens blīvumu. Jo biežāk lietosiet eholotes, jo lielāka izpratne veidosies. Atliks vien noķert atrastās zivis. Ne asakas!

Mārtiņš Balodis

logo